RAKSTI

Metamorfoze - pirmsdzemdību atmiņu dzēšana

Metamorfoze – zīmīgas un vairāk vai mazāk straujas formas vai struktūras (parasti arī uzvedības) pārmaiņas – tādas kā kāpura pārvēršanās kūniņā un pēc tam tauriņā.

Metamorfoze attīstījusies kā maigās bioenerģētikas metode, lai atgūtu un dziedētu pirmsdzemdību neverbālas atmiņas. Vislabāk to var aprakstīt kā meditatīvu atgriešanos ķermeņa atmiņās, sākot no ieņemšanas brīža līdz piedzimšanai. Nepastāv verbālas atmiņas par šo laiku, bet tās ir ierakstītas ķermeņa “atmiņu bankā”. Pielietojot šo metodi, klients tiek lūgts atgulties uz paklāja aizvērtām acīm, kamēr terapeits maigi stimulē pēdas pacēlumu. Nereti cilvēks vēlreiz pārdzīvo atmiņas, kas radušās, atrodoties mātes dzemdē, dažreiz tās ir visai dramatiskas. Eva Raiha, strādājot ar maziem bērniem, spēja ļoti labi atpazīt pirmatnējās traumas pieaugušajos. Viņa atklāja, ka šis paņēmiens efektīvi darbojas, lai piekļūtu “bruņu” cēloņiem un izprastu dzīvības modeļus, kas radušies, mazulim atrodoties dzemdē. Bieži vien tas ir vairāk garīgs process, jo klients saskaras ar nezināmu, ļoti agrīnu pieredzi. Iemesls, kāpēc šīs pēdas daļas stimulēšana atsauc agrīnās atmiņas, man ir mīkla. Iespējams, zinot, ka refleksoloģijā šī pēdas daļa atspoguļojas mugurkaulā, no kura sākas attīstība, var izskaidrot, kāpēc šis paņēmiens darbojas. Lai gan īstais iemesls, kāpēc izmantoju šo metodi, ir rezultāti, ko esmu guvis gan pieredzē pats ar sevi, gan citiem.

Eva Raiha pārveidoja metodes oriģinālo variantu, ko izveidoja Roberts Sentdžons un viņa skolnieks Gastons Sentpjērs. Šo paņēmienu sākumā lietoja, lai ārstētu attīstības aizkavēšanos bērniem. Viņi atklāja, ka metode palīdz bērniem attīstīties. Evai sākot pielietot metodi bioenerģētikā, tā kļuva galvenokārt par iekšēju izpēti, lai atrastu un dziedētu agrīnās traumas. Linna Hetvela Pērtā, Austrālijā, veica metamorfozi Evai, izmantojot Sentdžona vienas rokas metodi. Tomēr enerģētiskā ziņā nekas daudz nenotika. Tā bija līdzīga masāžai. Tad, beidzoties semināram, ko Eva prezentēja Vīnē, Austrijā, viena no dalībniecēm – Marieta Šrifa vērsās pie viņas, sakot: “Ļauj man tev kaut ko parādīt.” Tas izrādījās metamorfozes process. Lai gan metodi kāds Vīnes jurists bija mainījis uz divu roku procedūru, tā darbojās kā polaritātes iedarbošanās uz pēdas refleksu līniju. Šī pārveidošana radīja vērā ņemamu iespaidu, kas reāli izraisīja atmiņas par dzimšanas un pirmsdzemdību procesiem (Protams tas nenotika ar visiem).

Veicot procedūru pirmo reizi Austrālijā Evai nebija reakcijas. Austrijā viņa guva graujošu pieredzi, kas viņu atkal vienoja ar māti, ar kuru viņa reāli nekad nebija bijusi kopā. Eva šo pieredzi aprakstīja intervijā: “Es biju ļoti nogurusi. Biju strādājusi vairākas dienas. Es atslābinājos. Jutu, ka grimstu ļoti smaržīgā, sārtā spilvenā – tas smaržoja pēc augļiem. Bija ļoti patīkami iegrimt tajā, un tad es atklāju, ka tas ir manas mātes endometrijs, apaugļota olšūna. Tajā brīdī es sapratu, ka viņa bija gaidījusi mani savā ķermenī, ka viņa mani mīlēja, un tas lika justies labi. Tās bija labas attiecības, bet tad ... pilnīgas pārmaiņas. Apmēram sestajā grūtniecības nedēļā viņa iestājās medicīnas skolā un sāka izdarīt sekcijas. Viņa nošķīra sevi no savas dzemdes. Mamma attālinājās, garīgā līmenī sašķēlās. Es jutu kontrastu – vispirms biju laimīga, pēc tam pēkšņi parādījās kaudzē sakrauti līķi, kas oda pēc formaldehīda. Kad viesojos medicīnas skolā, jutu, ka esmu tur jau iepriekš bijusi. Viss šis process ilga apmēram 30 minūtes. Atklājums, ka mana māte bija mani sākumā vēlējusies, bija ļoti dramatisks notikums.”

Pēc tam Eva sāka lietot un mācīt šo paņēmienu nodarbībās. Viņas rokās tā kļuva par gribētas vai negribētas ieņemšanas, abortu mēģinājumu, hinīna lietošanas un citu iespaidojošu notikumu iekšēju izpēti.

Galvenokārt mēs strādājam, lai nolobītu „bruņas”, sākot no ārējā slāņa virzienā uz centru, vienu kārtu katrā reizē. Tomēr, lietojot šo metodi, reizēm tā šķiet kā darbība no centra uz ārpusi. Pat ja tā, šī metode parasti ir efektīvāka pēc tam, kad izmantotas citas metodes un panākta zināma atvērtība. Esmu atklājis, ka citkārt, kad nav bijis izdevības strādāt bieži, šis paņēmiens ir iedarbīgs, lai rastos apzināšanās un cilvēku ātri izdziedētu. Esmu arī izdibinājis, ka to var lietot daudz reižu, slāni pa slānim lobot nost „bruņas”. Ļoti svarīga metamorfozes izmantošanas daļa maigajā bioenerģētikā ir mentāli/emocionālais darbs, ko veic pēc fiziskās iedarbošanās, lai saistītu šo pieredzi ar pašreizējo vietu un laiku.

Lietošanas indikācijas

Metamorfoze ir paņēmiens, ko labi lietot, ja dzīvības traumu līnijā ir norāde uz traumu jebkurā laikā no ieņemšanas brīža līdz pat piedzimšanai. Citas indikācijas: tie, kuri raksturo sevi kā nemierīgus, noraizējušos, skumjus, izbiedētus vai depresīvus visu dzīvi un nezina tam iemeslu (varbūt viņi šīs emocijas ieguvuši no mātes); tie, kuri apraksta sevi kā negribētus vai tādus, kam nekad nav bijis saites ar māti; bērnus vai pieaugušos ar attīstības problēmām (sākotnējais pielietojums); klientus, kuru ķermenis vai intuīcija saka, ka metamorfozes metode varētu būt piemērota. Esmu pārliecinājies, ka šo metodi vērtīgi lietot cilvēkiem, kuri ir ļaunprātīgi izmantoti, lai palīdzētu viņiem atgūt drošības izjūtu, vai arī, lai apzinātu un integrētu negribēta bērna pieredzi. Dažreiz, veicot metamorfozi, cilvēks izbaudīs ļoti patīkamu pārdzīvojumu, kas atjaunos patiesu laimes un komforta izjūtu. Tas ir svarīgi. Ja kāda dzīvības scenārijs bijis nolemts piedzimstot, tad šī tehnika var atgriezt viņu patiesā svētlaimē. Dažas dzemdes bijušas siltas, citas – ne. Dažreiz, apzinot traumas un sāpes, kas gūtas šajā laikā, cilvēki spēs radīt savu labsajūtu tagadnē – līdzīgi kā pārvēršoties „tauriņā”.

Ints Mūrnieks pēc Ričarda Overlija „Maigā bioenerģētika” (2005)

Saites:
Skaties arī šo

Šrilanka kalni masāža saule sports enerģija Himalaji kultūra ceļojums ķermenis apmācība Tibeta miegs jūra Ķīna terapija ziema atpūta foto veselība