RAKSTI

Maigās Bio-enerģētikas līdzsvars

Gentle Bio-Energetics Balance

Eva Raiha ir stāstījusi, ka šo polaritātes līdzsvarošanas procedūras modeli Pako Irvinam (Paco Irvine) nodevis polaritātes teorijas tēvs doktors Randolfs Stouns (Randolph Stone). 1980. gadā Debora Knaita (Irvina) Austrālijā, Pērtā, iemācīja Evai šo modeli, un viņa savukārt to integrēja maigās bioenerģētikas procesā, pārņemot gan pielietojumu, gan izpratni. Viena no metodes stiprajām pusēm ir šāda – tā paver iespējas jauniem atklājumiem gan klientiem, gan terapeitiem.

Būtiski polaritātes procesā integrēt dzīvības enerģijas un„bruņošanās”koncepcijas.

Procedūras mērķis ir atjaunot dzīvības enerģijas plūsmu un līdzsvaru ķermenī.

Saskaņā ar maigās bioenerģētikas izpratni mūsu dzīvības enerģiju nosprosto bruņas, kuras rodas traumu rezultātā. „Bruņas” skar gludo un šķērssvītroto muskuļu struktūru, mūsu enerģijas lauku un rakstura aizsardzību. Polaritātes terapija māca, ka enerģija veido ķermeņa formu (matrix), t.i., fiziskā ķermeņa pamatā ir enerģijas sistēma. Dažreiz šī enerģija var būt nosprostota un radīt disfunkciju, un līdzsvarošanas tehnika ir efektīvs veids kā atjaunot enerģijas plūsmu.

Maigās bioenerģētikas līdzsvaru veido vairākas maigas balansēšanas pieskārienu sērijas, kas tiek veiktas atbilstoši „bruņojuma” segmentu pamata modelim, sākot ar galvu, virzoties pēdu virzienā, savienojot visu segmentu enerģiju. Bruņas segmentos ir izvietotas perpendikulāri ķermeņa asij, bet dzīvības enerģija plūst no galvas uz pēdām, paralēli šīm asīm (skatīt diagrammu labajā pusē).

Kad veikti pieskārieni, līdzsvarota enerģija un atjaunota plūsma starp segmentiem, klients var piedzīvot traumatiskas sajūtas, emocijas vai atmiņas. Nereti, kad „bruņas” ir šādā veidā „izkausētas”, klients un terapeits saprot, kas ir bijis pašreizējo dzīvības modeļu pamatā, un tas var veicināt izmaiņas. Terapijas laikā cilvēki bieži atceras un no jauna izdzīvo dzīvības pirmsākumu emocionālās traumas, kuras glabājās ķermeņa atmiņā, bet līdz šim nebija viņiem pieejamas. Var būt arī tā, ka cilvēks šo pieredzi agrāk izteicis vārdos, bet nav integrējis emociju un ķermeņa atmiņas. Traumas var būt gan nesen notikušas, gan sen notikušas. Dažreiz man nācies atklāt, ka divi, trīs šīs terapijas seansi atbilst daudziem mēnešiem terapeitisko sarunu. Es neesmu arī pārliecināts, vai verbālajā terapijā vispār iespējams nonākt līdz tam, kas parādās šajā procesā. Kāda studente pēc tam, kad bija piedzīvojusi spēcīgas emocijas un atmiņas, atzina: „Es domāju, ka jau vienreiz ar to biju tikusi galā.” Viņa ar to bija strādājusi verbālajā terapijā, kurā arī izpaužas emocijas. Esmu atklājis, ka pastāv atšķirība starp verbālo atmiņu un ar to saistītām emocijām un ķermeņa atmiņu piedzīvošanu, ko arī pavada emocijas. Tas ir kas līdzīgs mistērijai, taču to apliecina daudzu klientu un studentu pieredze. Šī metode daudzos gadījumos palīdz pabeigt verbālo terapiju, integrējot ķermeņa atmiņas un emocijas.

Kāds klients sāka no jauna pārdzīvot tās nakts šausmas, kad notika avārija. Vēlāk mēs sarunā atklājām, kā šī pieredze ir radījusi bailes darīt to, ko viņš visvairāk dzīvē gribētu darīt, tas ir, būvēt mājas. Viņš beidzot pameta to darbu, ko strādāja, un sāka būvēt dzīvojamās mājas.

Terapija būtu piemērota šādām traumām un pieredzēm:

operācijas, anestēzija, ievainojumi, kaulu lūzumi, slimības, dzemdību sarežģījumi, atmiņas par piedzimšanu, šoks, koma, ķermeņa asimetrija, slīkšana, salšana, ārpus ķermeņa pieredzes, narkotiku vai alkohola lietošana, emocionālas traumas, gadījumos, kad cilvēks jūtas kā novērotājs, gadījumos, kad cilvēks jūtas atvienots no ķermeņa vai tā daļām, emociju vai sajūtu trūkums, ja ir maz atmiņu par agrīno periodu, gadījumos, kad cilvēks ir sastindzis, sarāvies vai mazkustīgs, ir seksuāla disfunkcija, nespēj sasniegt orgasmu, slapināšana gultā un dzimšanas atmiņas. Dažas traumas (piemēram, anestēzija) var vienkārši nosprostot dzīvības enerģijas plūsmu, bet citas (piemēram, vardarbība) var radīt ierobežojošu dzīvības scenārija lēmumu.

Terapija ieteicama pēc iespējas ātrāk pēc traumas, lai atjaunotu dzīvības enerģijas plūsmu un līdzsvaru. Lai gan ārstēšana ir iedarbīga un svarīgi to veikt vēl pēc vairākiem gadiem, jo nosprostojumi var uzreiz neizzust pavisam. Es bieži vien pielietoju šo procedūru vienu līdz trīs reizes maigās bioenerģētikas terapijas sākumā, seansi notiek aptuveni ar nedēļu lielu intervālu. Pieredzē ar klīniskajiem pacientiem esmu sapratis, ka, strādājot ar cilvēkiem, kuri nav vienoti ar saviem ķermeņiem, it īpaši tiem, kas cietuši no vardarbības vai kaitīgiem ieradumiem, šo procedūru var pielietot nepārtraukti, kombinējot to ar segmentu atbruņošanu. Kombinējot šīs metodes, terapeits un klients var efektīvi strādāt daudzu seansu garumā. Pirmā tikšanās reize var ilgt līdz pusotrai stundai, nākamie seansi būs īsāki, jo enerģijas plūsma būs jau atjaunota. Svarīgi, lai tās informācijas apstrādei, kas parādās, tiktu atvēlēts pietiekami daudz laika.

Katra cilvēka reakcija ir unikāla. Dažreiz cilvēki aizmieg, trīc vai vibrē, notiek emocionālā izlāde, nosalst vai atceras agrīnās bērnības notikumus. Nav pareizu vai nepareizu reakciju, un es saku klientiem, ka vienlīdz svarīgi, ja nekas nenotiek un ja kaut kas notiek. Neviens nevar paredzēt, kas notiks seansa laikā, tāpēc, lai nodrošinātu klientu drošību, ir ļoti svarīgi, lai terapija notiktu tikai piemērotā vietā un laikā. Atceros, kad tikko biju apguvis šo tehniku un studente, kura mācījās par masieri, mani palūdza izdarīt viņai „maigās bioenerģētikas līdzsvaru” skolā – laikā kad mācīju šo metodi citiem. Es sacīju, ka labprātāk to darītu savā kabinetā vai pie viņas mājās, taču sieviete apgalvoja, ka viņai tam nav laika. Studente arī pastāstīja, ka mans māceklis jau ir mēģinājis viņai veikt šo procedūru, taču tas nav bijis iedarbīgi un viņa gribētu redzēt, kas notiks, ja es to darīšu. Mans māceklis man jau iepriekš bija sacījis, ka viņš cer, ka es kādu dienu ar šo sievieti strādāšu, jo viņš nebija drošs par to, kas bija noticis. Es piekritu. Terapijas procesa vidū, līdzās esot citiem masieriem, kuri masēja pacientus, viņai sākās panikas lēkme, jo atmiņā atausa autoavārijā piedzīvotais. Tā nebija piemērota vide, jo viņai vajadzēja pilnībā piedzīvot emocijas, taču tādejādi mēs traucētu cilvēkiem, kuriem tiek veikta masāža. Es nonācu pie slēdziena, ka iepriekšējā procedūra bijusi mierīga un ka enerģija vēl tikai nav savienojusies. Tikai procedūras laikā, citi, kuri bija lūguši atļauju vērot procedūru, apgalvoja, ka tas pats notika, kad Larijs viņai veica šo procedūru. Es no šīs pieredzes iemācījos, ka nekad nedrīkst izdarīt šo procedūru, ja nav pietiekami daudz laika un drošas vietas, kur var paust jebkuras emocijas vai atmiņas, kuras uzpeld. Es iemācījos iepriekš brīdināt klientus par to, ka viņi var piedzīvot atmiņas un emocijas. Neizdariet pieņēmumus!

Šī ārstēšana ir garīga (spiritual). Tajā klienti bieži piedzīvo un dalās ar terapeitu visdziļākajā pieredzē, kura pirms tam abiem nebija zināma.

Dažreiz tā ir kā ķermeņa lūgšana, kas atkal savieno prātu, ķermeni, emocijas un garu, kurus trauma bija nodalījusi.

Būtiski, lai šāda veida garīgā pieredze tiktu pagodināta ar maigu uzņemšanu, kurā terapeits bieži paliek klusējošs. Šādā gadījumā atgriezeniskā saite un diskusija seko terapijas noslēgumā.

Ints Mūrnieks pēc Ričarda Overlija „Maigā bioenerģētika”

Saites:
Skaties arī šo

ceļojums kultūra apmācība ķermenis terapija ziema sports foto atpūta enerģija veselība kalni Ķīna miegs jūra Šrilanka masāža Tibeta saule Himalaji