Saules iedarbība uz cilvēka organismu

Lielai daļai cilvēku patīk, kad saules stari silda seju siltās vasaras dienās, taču saules staru iedarbība uz cilvēka organismu var būt negatīva un ar paliekošām sekām. Ultravioletie stari bojā šķiedras mūsu ādā, tādējādi izraisot grumbas, vecuma plankumus, āda ar laiku zaudē savu elastību un spēju atgriezties iepriekšējā formā, rētu dzīšanas process notiek ilgāk. Saules stari var izraisīt arī apdegumus un ādas vēzi.

Ultravioletajam starojumam ir trīs tipi, kurus iedala pēc to viļņu garuma.

• UV-A sastāda 95 procentus no starojuma, kas sasniedz Zemes virsmu. Tika domāts, ka šis tips izraisa mazāk ādas bojājumus, taču pētījumos atklājās, ka tas izraisa grumbas, iekļūst dziļāk zem ādas nekā UV-B starojums.
• UV-B stari parasti kaitē tikai ārējam ādas slānim. Tā augstākā intensitāte ir laikā no 10.00 līdz 14.00. Neliels daudzums šī starojuma noder D vitamīna sintēzei organismā, bet pārmērīga šo staru iedarbība izraisa apdegumus, apsārtumus, ādas vēža attīstīšanos.
• UV-C starojums rada vislielākos draudus un kaitējumus, bet par laimi vairums šo staru uzsūcas atmosfēras ozona slānī. Un te var minēt arī to, ka būtu jāsamazina piesārņojums uz Zemes, jo ķīmiskās vielas rada caurumus ozona slānī, kas var būt bīstami cilvēkiem.

Ieteikumi, kā sevi pasargāt no saules starojumu iedarbības:

• Uzklājiet saules aizsargkrēmu ar saules aizsardzības faktoru (SPF) 15 vai vairāk vismaz 30 minūtes pirms došanās saulē un ik pēc dažām stundām pēc tam.
• Izvēlieties kosmētikas līdzekļus un kontaktlēcas, kas piedāvā UV aizsardzību.
• Valkājiet saulesbrilles ar UV aizsardzību. Šādas brilles var bloķēt vismaz 95% UV starojuma.
• Valkājiet lielas cepures, kreklus ar garām piedurknēm.
• Izvairieties no uzturēšanās tiešos saules staros laikā no 10.00 līdz 15.00. Kaut arī varbūt pa dienu ir apmācies, ultravioletais starojums spēj iziet cauri pat miglai un mākoņiem.

Varbūt jaunībā nebūs iespējams redzēt nekādas starojuma sekas, taču tas noteikti parādīsies vēlāk.